Pirmais pasaules karš un neatkarīgas valsts nodibināšana kļuva par katalizatoru nopietnām izmaiņām Latvijas sabiedrībā. Jauns laikmets neatgriezeniski transformēja iepriekšējo vērtību sistēmu un atskaites punktus, būtiski ietekmējot arī sievietes sociālās lomas, vietas un nozīmes izpratni. Tieši 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tika realizēti jau 19. gadsimta nogalē aizsāktās sieviešu emancipācijas kustības galvenie centieni. Jaunās, modernās, pašpārliecinātās sievietes tēls iedvesmoja modes un stila pazinējus, vilināja mākslinieku un literātu sirdis un prātus.
Tomēr neraugoties uz augošo sieviešu patstāvību jaunizveidotajā Latvijas valstī, nacionālā kinomāksla mēģināja uz ekrāna saglabāt tradicionālo priekšstatu par sievieti, rādot viņu kā vīriešu jūtu un rīcības objektu, vai, labākajā gadījumā, kā atbalstītāju varoņu – vīriešu – mērķu sasniegšanai.
1920. gados kino kļuva par masu kultūras fenomena sastāvdaļu. 20. gadu beigās parādījās pirmās skaņu kinofilmas (pirmā tika uzņemta 1927. gadā ASV). Mēmā kino zvaigznes, kurām nebija tik izkoptas aktiermākslas tehnikas, vairs nebija sevišķi pieprasītas, un tās nomainīja jauna aktieru paaudze ar teātra skatuves pieredzi.
Savā lekcijā „Pagātnes ēnas. Sieviešu tēli latviešu 20. gadsimta 20. gadu kinofilmās” kino zinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja Dr. art. Inga Pērkone iepazīstinās ar tiem nedaudzajiem materiāliem, kas saglabājušies no 20. gadu sākuma filmām „Es karā aiziedams”, „Laiku viesulī”, „Psihe” u.c., būs skatāmi fragmenti no 1930. gada filmas „Lāčplēsis”.
Lekcijā īpaša vērība tiks veltīta izcilās latviešu aktrises Lilitas Bērziņas (1903–1983) karjeras sākumam un 20. gadu kino lomām. Latvijas teātra un kino zvaigzne Lilita Bērziņa savu profesionālo darbību sākusi līdz ar spēles kino dzimšanu Latvijā. Kā Dailes teātra studiste 1922. gadā viņa atveidoja kāda dzejnieka (Eduarda Smiļģa) mūzu Pjotra Čardiņina vadītajā studijā, debitējot mēmajā filmā „Psihe”. Lilitas Bērziņas Spīdola, Dezdemona, Beatriče, Melnā Mērija, Grietiņa, Žanna – Orleānas jaunava, Solveiga, Džuljeta, Ģertrūde, Marija Stjuarte un citi sieviešu tēli ir kļuvuši nepārspēti Latvijas teātra un kino vēsturē.
Lekcija notiks izstādes „Jaunā sievišķība” ietvaros.
Uz lekciju aicināti visi interesenti! Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,13 / LVL 1,50; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 0,71 / LVL 0,50. Lekcijas klausītājiem būs iespēja apskatīt arī muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi „Jaunā sievišķība”.
Lai apmeklētu lekciju, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.