Grāmatnīcu plauktus (un domājams, drīz vien arī mūzikas mīļotāju privātos plauktiņus) papildinājusi Ulda Rudaka iespaidīgo izmēru grāmata „Rokupācija”.
„Ko es neatceros, to es nerakstīju,” teic Rudaks, bet atcerējies viņš gana daudz, apkopotie materiāli vēsta par Latvijas rokmūzikas vēsturi, ietverot gan grupu un mūziķu vēsturi, intervijas, „underground” skatuvi un tās aizkulises.
„Es zinu, ka daudzi man nepiekrīt, bet es nepiekrītu daudziem citiem cilvēkiem,” ir fundamentālais autora uzstādījums un labas kritikas galvenais balsts – pamatotais subjektīvisms.
Jautājumu un atbilžu vakars, par ko pārvērtusies prezentācija, ieilgst. Rudaks lasa fragmentus grāmatas un sola rakstīt vēl. Ja saruna par mūziku sākta, tā jāturpina. Turklāt, ārpus grāmatas vākiem arī, saprotams, palikusi kaudze materiālu, ko solīts, kaut kad, kaut kā, bet pie tautas noteikti nogādāt.
Tātad, ja kāds grib uzzināt kaut vai to, kāpēc Ainārs Mielavs ir Neaizskaramais vai par ko Kivičs ar Uldi Rudaku runā no rītiem, pēc interviju publicēšanas, tad jāver vien grāmata vaļā.
