Runājot par indivīda personīgās mantas patvarīgu piesavināšanos vai demolēšanu, lielākajā sabiedrības daļā ir vērojams pašsaprotams sašutums. Vai tikpat pašsaprotami reaģējam arī uz intelektuālā īpašuma aizskārumu, autora tiesību aizsardzību?
Lielāka vērība un dažādas akcijas ir bijušas pievērstas industriālās mūzikas un digitālā pirātisma jautājumiem, mazāk –vizuālās mākslas darbiem, jo īpaši perifērijā.
Izstādot savus darbus, to autore vēlas neapstrīdamā veidā darīt publikai zināmus faktus par autortiesību aizsardzību, lai neatkārtotos situācijas (vai maksimāli samazinātu šādu risku), kad, aizbildinoties ar dažādiem mītiem, ļaunprātīgi tiek aizskartas autora tiesības un gods. Viņa vēlas, lai tam pievērstu nopietnu uzmanību, gan apmeklētāji, gan dažādos konfliktos iesaistītās personas.
