Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma glabātāja Lauma Lanceniece komentē: „Latvijas fotogrāfijas vēsturē Juris Benjamiņš ir nozīmīgs kā zinātnieks. Viņš 20. gadsimta 30. gados bija viens no pirmajiem, kurš interesējās par ķīmiskajiem eksperimentiem un pētījumiem saistītiem ar krāsu fotogrāfiju, cenšoties saglabāt fotogrāfijā dabiskos krāsu toņus, kā arī uzlabot krāsaino fotogrāfiju reproducēšanu.” L. Lanceniece norāda, ka muzeja vēsturiskās ekspozīcijas papildinājums informē par Jura Benjamiņa dzīves gājumu un ieguldījumu fotogrāfijas attīstībā.
Juris Benjamiņš (1918 – 1993), dzimis kā Georgs Aihers, plaši pazīstamo Benjamiņu uzvārdu ieguva 1926. gadā, kad mātes vecākā māsa, izdevēja Emīlija Benjamiņa, viņu adoptēja. Abām māsām bijusi noruna, ja Annijai būs vēl kāds bērns, tad Georgs tiks adoptēts un kļūs par „preses impērijas” mantinieku. Juris Benjamiņš ar fotogrāfiju bija cieši saistīts jau kopš bērnības un interesi par to nezaudēja līdz mūža galam. Viņš viens no pirmajiem Latvijā sāka nopietni nodarboties ar krāsu fotogrāfiju un krāsaino fotokopiju iegūšanu uz papīra. 1940. gados Juris Benjamiņš ar ģimeni devās bēgļu gaitās. Papildinājis zināšanas Lielbritānijas lielākajā ķīmijas rūpnīcā, viņš vēlāk Kanādā atvēra pats savu uzņēmumu. Tā pamatnozare bija krāsu fotofilmu attīstīšana, kopēšana un palielināšana. Brīvais laiks tika veltīts zemūdens alu pētniecībai, to fotografēšanai un filmēšanai. Pazīstamais franču zemūdens pētnieks Žaks Īvs Kusto, kas sadarbojās ar Juri Benjamiņu, vienai no alām pie Bahamu salām deva viņa vārdu.
Foto: Jura Benjamiņa piemiņas sienas atklāšana. Foto (c) Gunita Kļava
