Skaistā, skumji asociatīvi smagā frāze šajā gadījumā ved mazliet sāņus no vīzijas, kad kāds stāv uz debesskrāpja karnīzes, Sēnas tilta vai ar cilpu kaklā. Runa ir par dzīvošanu gara radītā pasaulē - vitālā, brīnišķīgā, pašpietiekamā.
Sarežģītā neomitoloģiskā apziņa ir viena no būtiskākajām mūsdienu kultūras mentālajām virzībām. Dažkārt autori attīsta savu oriģinālu mitoloģiju (šeit arvien nepārspēts piemērs literatūrā ir Džona Tolkīna garadarbi).
Ekspozīciju Galerijā "Alma" veido gleznās vizualizētas iedomu ainas, kurās pats vēstījums līdzinās mītam pēc savas struktūras; realitāte un ilūzija ir sapludinātas laikā, lai izklāstītu skaidri sajustu lietu būtību.
Šis pasakai raksturīgais ideju izklāsta veids vieno Kristianu Dimiteri, Ilzi Avotiņu, Janu Briķi, Jāni Blanku un Līvu Pakalni. Ilze Avotiņa tradīciju pasauli tēlo žilbinoši košu, izjūtām piestrāvotu, vedinošu pacelties augstu virs zemes reālijām. Jānis Blanks savu stāstu vērš rafinēti, izmantojot viduslaiku miniatūru iedarbīgo tiešumu. Kristiānas Dimiteres daiļrade, savukārt, aizrauj ar savdabīgu, arhetipiski jaudīgu tēlu galeriju. Bet kas ir tas, kas liek noticēt izsmalcināti skaistajiem, teju kičīgajiem Janas Briķes un Līvas Pakalnes gleznojumiem, neļaujot tos traktēt kā saloniskus?
Galerija "Alma" atrodas Rīgas klusajā centrā, vienā no pilsētas jūgendstila arhitektūras ēkām - Rūpniecības ielā 1 un atvērta apmeklētājiem no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 12 līdz 18, pārējā laikā - piesakoties pa tālr. 7322311 vai 29429001.
www.galerija-alma.lv
Attēlā: Līva Pakalne. Bez nosaukuma. 2008. Audekls, eļļa. 35 x 25 cm (Foto – Normunds Brasliņš)
