Šķiet, drāmas pirmizrāde 14. novembrī ir kā dāvana valsts svētkos, jo atklāj Latvijas vēstures notikumus. Lugas norises darbības laiks ir no 1939. gada jūnijam līdz 1949. gada jūnijam. Padomju varas miermīlīga ienākšana Latvijas teritorijā, iedzīvotāju masveidu izvešana un nogalināšana, latviešu tautas rusifikācija, bet tam visam pa vidu jautājums – kā to īstenot? Ar “ielikteni”, cilvēku, kurš pildītu patieso padomju režīma veidotāju pienākumus un neuzdotu jautājumus. Galvenais kritērijs – tautā iemīļots cilvēks, vislabāk rakstnieks, kuram nav jābūt izglītotam, jo dokumenti nebūs jālasa, tikai jāparaksta. Piemērotākā kandidatūra - Vilis Lācis.
Rakstnieks, kurš vēlas labāk dzīvot, neredz iemeslu nepiekrist padomju varas piedāvājumam kļūt par iekšlietu ministru, savukārt padomju varai vajag kādu, kurš visu izdarīs “Viņu” vietā, jo Hitlers un Staļins jau arī paši nevienu nenošauj. V. Lāča paraksts uz izsūtīšanas dokumentiem ir tikai paraksts, jo viss jau ir nolemts. Bet trīs brāļi jeb “Lāča mednieki” zina, ka par valsts iznīcināšanu draud visbargākais sods – nāvessods un tāds pienākas Iekšlietu ministram.
Cik ilgi cilvēks var būt marionete kāda cita rokās? Cik ilgi var parakstīt pavēles, kuras paredz bērnu, sirmgalvju un sieviešu jeb “tautas nodevēju” izsūtīšanu? Līdz absurdam muļķīga sekošana ideāliem un uzdevumu, pavēļu īstenošanai, spēlējoties ar citu cilvēku dzīvēm. Ikviens sabrūk – gan tauta, kas iekāpj deportācijas vagonos un pamet savu dzimteni, gan cilvēks, kura paraksts atrodas zem visnežēlīgākajām pavēlēm.
Režisore Indra Roga izrādes programmā raksta, ka cilvēki nevar zināt, kādi notikumi var pārteigt šovakar, rīt vai pēc nedēļas. “Tādēļ šajā laikā svarīgi ir apzināties, ka pārsteigumi VAR būt smagāki, nekā tie mums ir patlaban,” rakstīts izrādes programmā. “Jebkuras darbības vai pretdarbības cena var izrādīties paša dvēsele, un tai ir jābūt gatavai strauju pārmaiņu laikā nebūt naivai, neļaut ar sevi manipulēt, apzināties atbildību un kompromisa sekas.”
Foto: Gunārs Janaitis
