Pasākumos piedalās:
• 6.septembrī - Ludmila Azarova un Jānis Peters;
• 7.septembrī - Māra Zālīte un Leons Briedis;
• 8.septembrī - Dagnija Dreika un Nora Kalna;
• 9.septembrī - Anda Līce un Imants Auziņš;
• 10.septembrī - Lija Brīdaka un Olga Lisovska;
• 11.septembrī - Anna Rancāne un Amanda Aizpuriete.
Šo dzejnieku debijas vai profesionālā brieduma laiks bija 20. gadsimta 60. - 80. gadi, kad dzejā ar zemtekstiem runāja par to, par ko tiešā veidā runāt politisko apstākļu dēļ bija liegts. Līdz ar to dzeja kļuva par sabiedrībā nozīmīgu garīgo telpu, kas lielu daļu funkciju zaudēja līdz ar neatkarības atjaunošanu un vārda brīvības atgūšanu. Pasākumu cikls Nostalģijas maratons noritēs klasiskā formā, koncentrējoties uz dzeju un tās autoru personībām, pasākumos apmeklētājiem būs iespēja zīmīšu formā iesniegt jautājumus dzejniekiem. Katra vakara sarīkojumā aicināti piedalīties dažādu paaudžu dzejas teorētiķi vai interesenti, kuru atsauksmes par pasākumu jau nākamajā rītā tiks publicētas muzeja mājas lapā www.rmm.lv.
Ieejas maksa uz vienu Nostalģijas maratona pasākumu - Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem - Ls 1. Iespējams iegādāties abonementu uz visu pasākumu ciklu - Ls 6; pensionāriem, studentiem un skolēniem - Ls 4. Pasākumu apmeklējot grupā (vismaz 10 cilvēku), vienas biļetes cena Ls 1, pensionāriem, studentiem, skolēniem - Ls 0,70. Cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums.
No 18.augusta abonementi pieejami Rakstniecības un mūzikas muzeja kasē (Pils laukumā 2) muzeja darba laikā!
Nostalģijas maratons Rakstniecības un mūzikas muzejā plkst. 17:30
6.septembrī
Ludmila Azarova
Vienmēr lemta pazušanai tulkojumā, tāpēc var atļauties skatīties uz latviešu valodu, Rīgu un latviešiem ar ienācējas ziņu kārīgo skatienu.
Jānis Peters
Bieži rakstījis vērtējumus citu dzejai, arī savā vienmēr izsvērtākais, paša izskaitītākais un mierīgākais trakā zemtekstu laikmeta dzejnieks.
7.septembrī
Māra Zālīte
Kā visi - pret liekulību; kā visi - pret nodevību; kā visi - pret meliem; tomēr bez latviešu dzejā neretu sastopamiņās smukiņās, saldiņās valodiņas.
Leons Briedis
Vai nu aiz ticības, vai arī zināšanu pārdaudzuma, bet viena miermīlīgi optimistiska lasāmviela.
8.septembrī
Dagnija Dreika
Ja latvieši būtu aizsācēji melnā ģērbto gotu kustībai, viņas sikspārņi, mēnessērdzība un nogurusī nolemtība būtu iekļuvuši manifestā un karogā.
Nora Kalna
Lieliski pazīst tuksnešus, kamieļus un dārgakmeņus, varbūt tāpēc nekas nedrīkst būt skaļāks par smilšu, lietus un akmens skanēšanu.
9.septembrī
Anda Līce
Ļoti, ļoti palīdzējusi neizzust priekšstatam par latvieti kā cilvēku bez elkoņu cīņas iemaņām, toties ar bezgalīgu spēju dot un piedot; par mazo un no godprātības pasargāto tautu.
Imants Auziņš
Līdz pilnībai novedis un par savu uzņēmies dzejas kā tikumiskā, ģimeniskā, skaistā un labā atgādinātāja pienākumu.
10.septembrī
Lija Brīdaka un Olga Lisovska
Nolādētas visur tikt aicinātām kopā, vērtētām blakus, dzīvot kaimiņos, līdz galam nest zīmolu "sieviešu dzeja" un "latviešu inteliģences misija".
11.septembrī
Anna Rancāne
Nogurusi no mūsu kopīgi uzkrātā ieraduma sagaidīt, ka latviešu dzejnieks + latviešu lauki = vienmēr visskaidrākā volūta.
Amanda Aizpuriete
Piekārusi aizkarus savam logam un šlipsi savam vīrietim, izgludinājusi viņam vēl zeķes, viņa naktīs aizlido prom.
