Briseles rātsnama izstāžu zālē Beļģijā un Luksemburgas Nacionālajā vēstures un mākslas muzejā šo izcilo kompozīciju kopā ar piecdesmit četrām latviešu klasiķu Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Rūdolfa Pērles, Ādama Alkšņa, Pētera Krastiņa un Teodora Ūdera gleznām, zīmējumiem un akvareļiem izstādē „Simbolisma laiks Latvijā" apskatījuši 19000 apmeklētāju. 15000 no tiem – mazajā Luksemburgā, kas ir ne tikai muzeja vērienīgās reklāmas kampaņas rezultāts (uz atklāšanu tika izsūtīti 4000 (!) ielūgumu), bet arī apliecinājums rietumeiropiešu patiesai ieinteresētībai 19.–20. gs. mijas mākslā.
Vācu kultūras platformas „Kultiversum" izdevuma mājaslapā www.kultiversum.de par mūsu mākslu lasāms īss, bet kodolīgs vērtējums: „Pēterburgā izglītotie mākslinieki orientēti uz tolaik Rietumeiropā aktuāliem strāvojumiem. Taču viņi pielāgojušies lokālajam temperamentam un gaumei. Šeit neatrod eksaltētas vīzijas, ārišķīgu erotiku un austrumnieciskus ornamentus à la Gistavs Moro vai Francs fon Štuks. Toties delikāta kompozīcija, drīzāk palss kolorīts un smalkas nojautas par ziemeļu bālās saulesgaismas vērtībām." It īpaši jāizceļ atziņa, ka „latviešu simbolisti nekopē paraugus, bet atrod savu stilu, kura smalkumā meklē sev līdzīgos. Uz Rietumeiropu vērstā mākslas vēsture ilgi to ignorēja. Izstāde šo robu aizpilda: laba iespēja vienas dienas braucienā, lai nebūtu jāceļo uz Rīgu, atklāt gandrīz nepazīstamu tēlu valodu."
