Lidz šim, lai uzrakstitu šitādu blāķi ar tekstu mobilajā telefonā, es bakstīju parasto tastaturu, visu laiku skaitot lidzi - viens, divi, tris "a", viens, divi - "b", viens, divi, tris, četri - "v", utt. Smadzenes ar to ir tā sačakarētas, ka arī šobrid mēģina darit tieši to pašu. Viens, divi, trīs... Sasodīts, pārāk daudz "a".
Sasmakušais milzis man blakus pašķielē un tulīt pamostas. Viņam pielec, ka es jau 10. pieturu bakstu pirkstus telefonā. Ja es piedavatu viņam te kaut ko uzrakstīt, sanāktu apmēram šādi: rffhukfg.
Es jokoju. Patiesībā nospiest vairākus taustiņus reizē nemaz nav iespējams. Kad slinkajai, pelēkajai vielai beidzot ir pielēcis, ka šī tastatūra vairāk līdzinās datoram, rakstīšana vedas krietni raiti un milzim man blakus atliek tikai noskurināties un no jauna aizmigt.
Šis nelielais fragments patiešām tapa autobusā un tas bija mans pirmais mēģinājums saprast, kāda velna pēc ir domātas “pilnās klavieres” un biroja programmatūra mobilajos telefonos. Tas, kas ir pats spocīgākais, ka ar šo rīku ātri aizmirstas, ka tas ir arī telefons. Katrā ziņā mirklī, kad gluži nejauši rodas nepieciešamība ievadīt tālruņa numuru, mirkli jāapstājas.
Kur ir ciparu pogas?
Ā, kaut kur pa vidu, desmit taustiņi dublējas un dod iespēju rakstīt arī ciparus. Visā visuma izdomāts diezgan gudri. Ja vienkārši paņemam rokās telefonu un spiežam ciparus, ierīce saprot, ka visticamāk mēs vēlamies ievadīt telefona numuru. Tā tas arī notiek. Tajā pašā laikā varam ignorēt ciparus un rakstīt vārdu pirmos burtus. Bez kavēšanās tiek piedāvāti dažādi labumi no kontaktu saraksta.
