Senās pasaules cilvēki kolekcionēja grāmatas, lai izglītotos un rādītu savu bagātību un stāvokli sabiedrībā, taču daudz plašākā nozīmē bibliotēkas tika veidotas, lai saglabātu zināšanas.
Pēdējā lielākā sen zudušās Rietumu pasaules zinību glabātava bija valdnieku bibliotēka Konstantinopolē. Kad Bizantijas valdnieka meita Sofija izgāja par sievu pie Krievijas cara Ivana,
Sofija uz Maskavu aizveda nenovērtējamus iluminētus manuskriptus no Bizantijas valdnieku kolekcijas.
Vēl šodien dzirdami nostāsti par Krievijas caram Ivanam Bargajam piederējušu bibliotēku, kas apjoma un greznības ziņā tālu pārspēj pat visdzīvāko iztēli. Tā ir seno grieķu un romiešu rakstnieku un filozofu darbu galerija, manuskripti – iesieti bezgala dārgos foliantos, greznotos ar zeltu un dārgakmeņiem... Tikai dažiem cilvēkiem ir pieeja šīm grāmatām, un tās tiek glabātas augstākās pakāpes slepenībā.
Stāsts par leģendāro bibliotēku ir stāsts par ģeopolitiku, aprēķina laulībām, vājprātu un nebeidzamu mīlestību pret grāmatām. Un tas sākas pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu grieķu un romiešu pasaulē, kurā valda imperatori, zinātnieki, un bagātība.
Tiek nogalināts CIP slepenā aģenta Takera Andersona labākais draugs Džonatans Raiders – veiksmīgs ķīmiķis un uzņēmējs. Veicot privātu izmeklēšanu, Takers uzzina par drauga saistību ar slepenāko no pasaules biedrībām – Zelta bibliotēku – un iesaistās bīstamā spēlē uz dzīvību un nāvi.
The New York Times bestselleru autore Geila Lindsa nebeidz pārsteigt. Labākajās tradīcijās ieturēts spiegu trilleris – CIP aģentu un kriminālās pasaules spraigākās cīņas iedarbojas uz lasītāja prātu kā hipnotizējoša esence. Autores meistarība pierādīta jau agrāk izdotajā romānā „Spiegu lielmeistars", taču šajā romānā Geilas Lindasas talants staro ar jaunu spēku.
Šī grāmata ir kā narkotika – reiz atvērta, tā jāizlasa līdz galam.
Šim romānam lemts kļūt par īstenu žanra klasiku.
Džeimss Rolinss
Tulkojusi Liene Akmens, vāka dizains Dairis Hofmanis, 416 lpp.
