Starp privatizējamajiem zemes gabaliem atrodas arī platība, kas paredzēta Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecībai. Saskaņā ar VNĪ pārstāvja Ojāra Valkera teikto, valstij nav tiesību šo zemi paturēt savā īpašumā, jo uz tās esošās ēkas pieder JAU. Lai izlemtu, kā tad īsti tiks realizēts muzeja projekts, janvāra beigās iecerējuši tikties gan JAU, gan arī valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" (J3B) pārstāvji, kas atbildīgi par projekta realizāciju.
Atšķirībā no potenciālajiem Lucavsalas īpašniekiem, kam visa summa būs jāsamaksā skaidrā naudā, Andrejsalas nomnieki 40% no pirkuma summas varēs maksāt sertifikātos. Šāda situācija iespējama, likumdošanā atstātās spraugas dēļ, proti, lai arī zemi, kas atradās ostas teritorijā, sākotnēji nedrīkstēja privatizēt un valdības mēģinājums steigšus to izslēgt no ostas teritorijas līdz 2006.gada 31.augustam izgāzās, uzņēmējiem netika liegts pieteikties šo zemi privatizēt. Šis pieteikums tagad, kad zeme vairs nav ostas teritorijā, kalpo par pamatu privatizācijas procesam.
Galvenie ieguvēji no šādas likumu interpretācijas ir uzņēmēji, kas savā laikā bijuši cieši saistīti ar ekspremjeru Andri Šķēli (TP) un Latvijas Pirmās partijas līderi Aināru Šleseru, raksta laikraksts. Piemēram, JAU pieder Norvēģijā reģistrētai firmai AS "Portpro". Vēl pirms diviem gadiem šī firma piederēja bijušajam Šlesera biznesa partnerim norvēģim Turmudam Stēnem Juhansenam un Jānim Leimanim, kurš savulaik bija vadošs darbinieks Šķēles koncernā "Ave Lat" grupa.
Atbilde par zemes privatizāciju Andrejsalas nomniekiem jāsniedz divu mēnešu laikā, tas ir, februārī. Ja nomnieki atbildes nesniedz vai arī atsakās izpirkt, pēc noteikta laika privatizācijas procedūra tiek beigta. Ja kādā brīdī nomnieks tomēr vēlas zemi savā īpašumā, tā jāpērk par naudu pēc tirgus vērtības. Citām privātpersonām šo zemi privatizēt nav iespējams.
Vai JAU privatizēs nomāto zemi, tā vadītājs Valters Māziņš vēl nav varējis pateikt. "Kopējā summa ir iespaidīga," norādīja JAU līdzīpašnieks Leimanis. Viņš apgalvojis, ka situāciju neatvieglo arī iespēja maksāt daļu sertifikātos, jo, "manuprāt, mums nav neviena sertifikāta". Patlaban sertifikātu iespējams nopirkt par desmit santīmiem lētāk nekā to nominālā vērtība - 28 lati gabalā.
Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap miljardu eiro. Vecrīgai tuvējā teritorijā paredzēts izbūvēt daudzdzīvokļu un biroju ēkas. Kā centrālā ass iecerēts pasaulslavenā arhitekta Rema Kolhāsa projektētais Laikmetīgais mākslas muzejs, kuru plānots uzcelt pēc privātās partnerības principa. Tas nozīmē, ka JAU kā savu daļu varētu ieguldīt zemi, vai arī pēc privatizācijas piedāvāt valstij to atpirkt.
