„Visi šīs grāmatas stāsti ir tikai par mīlestību, par tās „tumšām" un, visbiežāk, ļoti drūmām un cietsirdīgām alejām," tā par stāstu krājuma „Tumšās alejas" saturu teicis Ivans Buņins.
Izrāde veidota no 12 savstarpēji nesaistītiem stāstiem par mīlestību un kaisli. Kaisli kā nāvējošu infekciju. Kā noķert tos uzliesmojuma mirkļus, ko beigās arī saucam par dzīvi? – šādu jautājumu uzdod izrādes veidotāji.
Režisors Vladislavs Nastavševs: „Esmu, var teikt, izaudzis teātrī un lielā mērā ar JRT izrādēm. Man iespēja strādāt ar aktieriem šajā teātrī nozīmē uzdot jautājumu sev, kas ir teātris, kādai jābūt teātra valodai, kas ir un kas nav atļauts, vai pastāv jēdzieni „atļauts / neatļauts", kas ir cenzūra un pašcenzūra.
Izrāde būs par mīlestību, tās tumšajām, cietsirdīgajām pusēm. Kā spēlēt mīlestību uz skatuves, kas tas ir? Kā spēlēt seksu? Kas ir gaume, kas – bezgaumība? Mēs žonglējam ar visām šīm lietām. Tas būs mans dialogs ar aktieriem, Buņinu, pašam ar sevi."
JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atzīst, ka teātra lielākā bagātība, ar ko jārēķinās visiem režisoriem, ir aktieri, un tas nosaka arī viesrežisoru izvēli: „Man bieži jautā, pēc kādiem principiem jauni režisori tiek uzaicināti strādāt ar mūsu aktieriem. Tas arī ir kritērijs – saprast, kuri režisori ar savu darba stilu, iestudējot izrādes, spēj radoši izmantot mūsu aktieru potenciālu, kuriem nav vienalga, kādi aktieri piedalās viņu izrādēs. Tas ir kā ar Stainway klavierēm – ne visi pianisti māk izmantot to potenciālu. Tāpēc šajā sezonā uzaicinājām Vladislavu Nastavševu."
Ivans Buņins (1870–1953), krievu rakstnieks un dzejnieks, Nobela prēmijas literatūrā laureāts (1933), stāstu krājumu „Tumšās alejas" radīja laikā no 1937. līdz 1945. gadam. Vairums stāstu tapa kara gados, rakstniekam uzturoties Dienvidfrancijā, kur dzīves apstākļus noteica skarbais Višī režīms. Dzīves nogalē Ivans Buņins „Tumšās alejas" uzskatīja par savu labāko darbu.
Līdz 16 gadu vecumam izrādi skatīties neiesakām.
Foto:„Tumšās alejas". Foto (c) Aigars Sērmukšs
