Nākamgad LMT Virslīgā spēlēs astoņi klubi

Galvenās diskusijas šodien izvērtās no divām pozīcijām. No vienas puses Latvijas treneru padomes vārdā Latvijas nacionālās izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs uzsvēra, ka patlaban 1987.līdz 1989.gadā dzimušajiem jaunajiem futbolistiem ir jāgūst laba spēļu prakse ar profesionāliem konkurentiem, kuri to varētu gūt spēlējot virslīgā. Tādejādi viņi daudz pārliecinošāk spēlētu izlasēs un turklāt viņiem būtu iespēja pirmo reizi mūžā noslēgt profesionālos līgumus. Pretējā gadījumā Latvijas futbols šos spēlētājus var pazaudēt – jaunie 17-20 gadus vecie spēlētāji dotos meklēt darbu un paliktu futbolā, iespējams, tikai amatieru komandās. Starkovam piekrita arī LFF Sacensību daļas vadītājs Jānis Skredelis, kurš atzina, ka Latvijā ir labi futbolisti apmēram 18 gadu vecumā, kuriem ir potenciāls, bet kuriem nepieciešams iespēlēties profesionālos klubos. Skredelis norādīja, ka nepieciešamas jauniešu komandas Latvijas spēcīgākajā futbola līgā.

Arī LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis uzsvēra, ka LMT Virslīgā paplašinot komandu skaitu līdz desmit, viņš saskata daudz vairāk plusus nekā mīnusus - „Mēs esam izauguši līdz tam brīdim, kad iespējams, jāpaplašina LMT Virslīga. Kādreiz mums bija problēmas nokomplektēt to pašu astoņu komandu līgu, bet tagad mēs nedrīkstam uzgriezt muguru, piemēram, Rēzeknei, kur top futbola treniņu bāze un interese par futbolu aizvien pieaug.”

Turpretī no otras puses FK „Ventspils” prezidents Jurijs Bespalovs norādīja, ka LMT Virslīgas klubiem ir salīdzinoši stingras prasības – tiem nepieciešams savs laukums, treniņu bāze, sava bērnu futbola skola, savs medicīnas personāls un citas investīcijas, kas gada laikā profesionālam klubam sasniedz pat divus miljonus eiro. Tāpēc Bespalovs šaubījās vai šie jauniešu klubi vispār iegūtu futbola kluba licences. Viņš turpretī piedāvāja aktīvāk iekļaut pašreizējo LMT Virslīgas klubu sistēmās jaunos spēlētājus.

Dinaburg prezidents Oļegs Gavrilovs atzina, ka patlaban nav skaidra sacensību sistēma un arī finansiālie nosacījumi, tāpēc piedāvāja jautājumu kārtīgi sagatavot un līdz šā gada sezonas beigām to vēlreiz izskatīt. Šis priekšlikums guva visu klātesošo atbalstu.

Arī FK „Rīga” viceprezidents Kārlis Villerušs pauda kluba nostāju, kas ir pret LMT Virslīgas paplašināšanu. Argumenti bija līdzīgi – jautājums nav kārtīgi izanalizēts un noformulēts, neskaidra finansiālā puse, tiesāšanas jautājums un citi.

LFF prezidents Guntis Indriksons arī bija pret LMT Virslīgas klubu skaita palielināšanu – „Es jau iepriekš biju pret šādu soli un arī tagad esmu pret. Mums nepieciešams sakārtot pašreizējo klubu infrastruktūru, nodrošināt labus treniņu apstākļus, sagatavot profesionālas komandas ar labu treneru sastāvu. Svarīgākais vispirms ir palielināt jauniešu futbola skolu skaitu un citus nosacījumus jauno sportistu piesaistei futbolam. Pret esmu galvenokārt tāpēc, ka mums joprojām nav visu astoņu spēcīgu klubu ar infrastruktūru jauno futbolistu sagatavošanai,” norādīja Indriksons. Viņš tomēr arī atzina, ka nepieciešams LMT Virslīgā aptvert plašākus Latvijas reģionus un papildināt izlases ar jauniem spēlētājiem, tāpēc nolemts LFF valdē šo ceturtdien, 26.jūlijā jautājumu skatīt sīkāk.

Balsojumā par LMT Virslīgas komandu skaita palielināšanu līdz desmit komandām 2008.gadā „Par” bija SK „Liepājas Metalurgs”, „Skonto FC” un JFK „Olimps”, „Pret” bija FK „Rīga” un FK „Ventspils”, bet no balsojuma atturējās abi Daugavpils klubi – „Dinaburg” un „Daugava”. FK „Jūrmala” uz prezidentu padomes sēdi neieradās.