Vaicāts par savu sniegumu šajā sezonā, Skrastiņš atzina, ka ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi. "Sākumā varbūt patiešām nebija nekas spožs, kaut gan treneri nav teikuši, ka būtu neapmierināti ar manu spēli – varbūt tikai pieminējuši atsevišķas kļūdas. Apzinos, ka nespēlēju īpaši labi, jo pēc pleca traumas bija zināmas grūtības atgriezties spēles ritmā. Taču pēdējos divus mēnešus arī mans spēles laiks rādīja, ka treneri bija apmierināti ar to, ko darīju laukumā. Spēlēju samērā daudz, arī mazākumā vienmēr gāju laukumā pirmajā maiņā kopā ar Bredu Klārku pret pretinieku pirmajām maiņām. Neteikšu, ka jutos sliktāk nekā pagājušogad vai, piemēram, vēl pirms gada. Taču katram savi uzskati," teica Skrastiņš.
"Ar runāšanu šeit neviens nenodarbojas; bizness ir bizness. Teikšu, kā ir - ir grūti kaut ko saprast un ar kaut ko rēķināties. Jābūt gatavam uz visu. Treneris regulāri apgalvo, ka pret manu spēli viņam pretenziju nav – lai turpinot trenēties, saglabājot pozitīvu noskaņojumu, un agri vai vēlu būšu atpakaļ. Amerikāņiem gan tas ir raksturīgi, tāpēc esmu gatavs visam. Taču pašam gribētos palikt Kolorādo, jo šeit esmu iedzīvojies gan sadzīviski, gan arī komandā un organizācijā," intervijā "Sporta Avīzei" atzina Skrastiņš.
"Pieļauju, ka tīri sportiskā ziņā varbūt pat būtu labāk kaut ko pamainīt, taču - ja man ir iespēja spēlēt šeit, tad noteikti izvēlētos palikt. Bet ja ne - tad labāk spēlēt citā klubā, nekā palikt tur, kur tev patīk, taču neesi vajadzīgs. Vairs jau nav ilgi jāgaida - ja samainīs, tad samainīs, būs labāk. Ja ne – varbūt kaut kas mainīsies šeit uz vietas, un atkal viss būs kārtībā. No tā, ka tagad visu laiku par to domāšu un uztraukšos, nekas nemainīsies," teica Skrastiņš.
