Forma, ritmi un faktūra. Apzināti provocēts, laikā pamanīts un apstādināts nejaušības mirklis. Lūsim tuvie mākslā ir arī viņam radniecīgie – amerikāņu minimālists Frenks Stella, abstraktais ekspresionists spāņu gleznotājs Antoni Tapjess, agrīnais Roberts Raušenbergs, Džespers Džonss. Daudz izsaka arī necilais papīriņš, kas ilgus gadus atradis vietu pie Lūša darbnīcas sienas. Tajā – Pikaso savulaik teiktais „(..) glezniecībai ir sava pašvērtība neatkarīgi no priekšmeta reāla attēlojuma.“
Būdams Latvijas metāla naudas koncepcijas un dizaina autors, arī kaislīgs makšķernieks, presē Gunārs Lūsis bieži dēvēts par „Laša tēvu“. Padomju laikā – 80. gados, kad plakāts Latvijā ne tikai veica informējošu un dekoratīvu funkciju, bet bija arī viens no spēcīgākajiem sociāli asu ideju un domu paudējiem kultūras un politiskajā vidē, līdzās Jurim Dimiteram, Gunāram Kirkem, Ilmāram Blumbergam, Laimonim Šēnbergam, Gunāram Zemgalam un Georgam Smelteram Lūsis pārstāvēja „veco plakātistu“ kodolu. Vēlākajos gados radīti virkne Latvijā pazīstamu logotipu: Sorosa fonds, Kultūrkapitāla fonds, Operas fonds, Latvijas institūts, Rīgai 800, kinoforums „Arsenāls“, Lido, Salmo, Hotel Bergs, salons A, Forum Lugano, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Stradiņa Universitāte un daudzi jo daudzi citi, kopskaitā gandrīz 70. Lai arī šodien Gunārs Lūsis dēvējams par vienu no grafiskā dizaina ciltstēviem, ar saviem darbiem viņš nav iegūlis muzeju plauktos, bet aktīvi strādā, turpinot radīt mūsdienām aktuālus darbus.
Galerija ISTABA: Rīga, K.Barona iela 31a / izstades@istaba.lv / tel.: 26540080
Galerija: 12.00–20.00 / bufete: 12.00–23…. / svētdiena – brīvdiena
