
Izcilā Rīgas pilsētas būvmeistara Kristofa Hāberlanda, kuram šogad 260. gadskārta, darbība zināmā mērā ir iezīmējusi Vecrīgas arhitektonisko seju. Viņa darbības rezultātā Rīgā ir uzceltas vairāk nekā 30 pilsoņu dzīvojamās mājas. Izstādes ekspozīcijā rodams izzinošs priekšstats par Hāberlanda arhitektūras veikumu Rīgas vizuālā tēla veidošanā, fotogrāfijās redzami viņa izcilākie darbi Rīgā un Latvijā. Par Hāberlandu ievērojamu pētījumu ir veicis Dr. art. h. c. Imants Lancmanis, pēc viņa scenārija arī uzņemta Rīgas pilsētas arhitekta biroja filma „Kristofs Hāberlands – klasicisma arhitektūras celmlauzis Rīgā” DVD formātā.
Kristofa Hāberlanda projektētajā Kolonnu zālē izstādes veidotāji radījuši priekšstatu par 18. gadsimta otrās puses rīdzinieku izsmalcināto gaumi, dzīves vidi un paradumiem.Rakstītā vēsture nespēj radīt tik izsmeļošu priekšstatu par rīdziniekiem, cik gadu simtus pārdzīvojuši mākslas darbi un lietas – apģērbi, kurpes, piespraudes un citi sadzīves priekšmeti – pulksteņi, trauki, grāmatas, kā arī izklaides piederumi – kārtis, ieroči, medību lietas.
Interesanta liecība par laikmetu ir arī pirmie kafejnīcu apmeklētāji. Rīgā 18. gadsimta otrajā pusē bija vērojama parādība, ko sāka dēvēt par bohēmu. Jaunie rīdzinieki pulcējās kafejnīcās un vakarus pavadīja romantiski asprātīgā gaisotnē. Tie bija izglītoti cilvēki, kuriem interese par mākslu, filozofiju un vēsturi bija patiesa nepieciešamība.
Izstādes kopaina ir kā krāšņs inscenējums par aizgājušo laiku.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolēģi ir pateicīgi Rundāles pils muzeja kolēģiem par nesavtīgo palīdzību šīs izsmeļoši bagātās izstādes izveidošanā.
Izstāde būs apskatāma 6. marta – 4.oktobrim.


