Ceturtdiena, 12.Decembris 2024. » Vārdadienas svin: Otīlija, Iveta;

'Sigur ros' koncertfilmas “Heima” apskats

Zane Ozola, 16.11.2007. 12:38 | komentāri (3)

Pēdējās divas dienas pie kinoteātra KSuns bija vērojamas garas cilvēku rindas. Viņi gaidīja Sigur Ros filmas „Heima” („Mājas/Dzimtā zeme”) seansus, vienīgos divus, kas mums tika demonstrēti, turklāt bez maksas.
'Sigur ros' koncertfilmas “Heima” apskats
Ar Sigur Ros iepazinos aptuveni pirms 5 gadiem, albumu “iešķieba” kāds paziņa, tas bija novembris un bija atnācis pirmais sniegs. Toreiz grupa savā skanējumā man uzdāvināja vienu no retajām ziemassvētku sajūtām, kas man bijušas – tīru un skaidru. Jā, Ziemassvētku “reāli” nebija. Pēc tam cd noklīda, vien reiz pa reizei “jūtjubā” noskatījos kādu klipu. Ir pagājuši pieci gadi, tāpat kā toreiz, novembris un ir arī kaut kāds sniegs. Stundu gaidu rindā, kur satraukti mīņājas Rīgas alternatīvā jaunatne, vairums pelēcīgās jakās un kedās. Daudzi, kā dzirdams, nāk otrreiz.

Filma stāsta par Sigur Ros 15 koncertu tūri pa savu dzimto zemi – Īslandi, pēc tam, kad pabeigta pasaules turneja. Koncerti notiek dažnedažādās vietās – no pamestas fabrikas līdz zaļai pļavai kalnu ielokā un milzīgai Reikjavīkas skatuvei, atkal jāpiebilst, bez maksas. Tā ir kā dāvana saviem tautiešiem, tiem, kas nevar atļauties u.tml., nāk visi – tīņi, vecāki, omītes, opīši un bērni.

Neapšaubāmi, aizrauj mūzika, jo īpaši sižeti no koncertiem. Solista suģestējošā balss ar diapazonu no spalgi bērnišķīgas līdz smalki zumzinošai, kā arī mūzika – no hipnotiski mierīga plūduma līdz ģitāru kliegšanai diezgan nopietni iekvēlina skatītāju/klausītāju. Gribas pat teikt, ka tur slēpjas kaut kas terapeitisks. Mūzikai piekombinētie Īslandes dabas kadri ar ūdens šļakatām, tālajām ārēm un asajām klintīm rada sasaisti ar kaut ko pirmatnēju un nebeidzamu, taču šķiet, ka tā visa ir par daudz. Mūzikas un dabas liriskais tonis brīžiem liek ar aizdomām skatīties uz smejošajiem bērniem basām kājām saulainā jūras krastā klinšu pakājē, uz bērniem koncertā, kas lidina neskaitāmus sarkanus pūķus un debeszilā fona ar pūkainiem mākonīšiem. Jā, nenoliedzami, tas ir skaisti, tas cilvēku aizkustina, taču pārmēru izmantoti, šie paņēmieni liekas gauži nonivelēti. Piemēram, filmas pēdējais kadrs - grupa spēlē mājās, pie balti krāsota loga, sveču gaismā.

Filmu ir vērts skatīties, ja gribas personīgāku sasaisti ar mūziķiem, jo īpaši, ja nav būts koncertā. Šie kadri ir zelta vērti, jo, pat neesot klāt, liekas, ka esi gan. Īpaši aizkustina mūziķu ideja koncertēt “nepopulārās” vietās, tas vēl jo vairāk nostabilizē viņus Īslandes “nacionālo varoņu” statusā, lai gan tas nav bijis viņu pašmērķis, bet gan īpaši pozitīvu koncertu sniegšana un sava veida relaksācija, kā paši saka, savā zemē, kas ir tik unikāla. Runājot par varoņiem, nevilšus ienāca prātā “Prāta vētra” ar vienu koncertu gadā, kas jo īpaši veltīts Latvijai; bet salīdzināt jau nav veselīgi.

Tiem, kas netika – DVD jau ir nopērkams.
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV