Neesmu šausmu filmu pielūdzēja, tāpēc nevaru lepoties ar pieredzējušu zināšanu bāzi, un, iespējams, šī recenzija šausmu filmu cienītājiem šķitīs diletantiska, taču iespaidus par redzēto jums atstāstīšu.
Sākšu ar nelielu sižeta līnijas aprakstu, kas, kā šķiet, ir raksturīgs lielākajai daļai šāda satura filmu. Bariņš pievilcīgu jauniešu, kuru emocionālo pasauli ar tās smalkumiem šāda veida filmās ieraudzīt nevar, dodas ceļojumā. Ievaddaļā viss ir skaisti un pat mazlietiņ atgādina jauniešu komēdijas sižetu - Londona, Berlīne, Parīze - fotografēšanās visās Eiropas metropolēs, nelielas romantikas dzirkstis atsevišķu varoņu starpā un savstarpēja atraisītība. Nākamais draudzīgās kompānijas pieturas punkts ir Ukrainas galvaspilsēta Kijeva, kurā dzīvo jaunieša Krisa brālis. Pauls ir īsts piedzīvojumu meklētājs, no sākuma viņš nodrošina jauniešiem naktsballīti, kuras laikā viņi gandrīz vai „saķeras" ar Kijevas bīstamajiem elementiem, bet nākamajā rītā piedāvā draugiem ekstrēmu ceļojumu uz pilsētu Pripjatu, kas bija Černobiļas atomelektrostacijas darbinieku dzīves vieta. Kā zināms, 1986. gada 26. aprīlī notika kodolkatastrofa, kas apgrieza pilsētas iedzīvotāju dzīves kājām gaisā un daudzi no tiem gāja bojā.
Jaunieši ir ieinteresēti ekstrēmā tūrisma iespējā, un sākums izskatās cerīgi - ukraiņu gids - muskuļotais, kolorītais Jurijs - vada ekskursijas jau piecus gadus un aizved piedzīvojumu meklētājus pašā spokainās pilsētas centrā, kur parāda gan atrakciju parku, kas tika būvēts par godu 1. maija darba svētkiem, gan kluso, izmirstošo dabu, pat aizved ceļiniekus uz kādu civiliedzīvotāju dzīvokli, kurā vēl glabājas ar radiāciju piesūkušās iepriekšējo mājinieku mantas. Par tuvojošos bīstamību liecina gan apstāklis, ka oficiāli Pripjatā robežsargi nezināmu iemeslu dēļ neatļauj tūristiem iebraukt, kādēļ viņi dodas turp pa svešu ceļu, arī milzīgā lāča ierašanās, kas sabiedē ceļiniekus, kā arī nespēja vakarā izbraukt no pilsētas, jo kāds ir pārgrauzis mašīnas vadus.
Saprotams, ka lielākā asiņu izliešana sākas pēc tam. Filmas varoņi nevar lepoties ar loģikas spējām, jo, protams, izvēlas dalīties mazos bariņos, iet tumšās, noslēgtās telpās, no kurām nāk dīvainas skaņas, un meklēt cilvēkus, kuri ir jau droši norakstīti. Šausmu efekts tiek panākts ar biedējošas, smagas mūzikas un krēslainības palīdzību, jo lielākajā daļā filmas briesmu notiek tumsas apstākļos un briesmīgākie skati nav redzami, toties ir dzirdami izmisīgie jauniešu kliedzieni. Tā kā fantāzija katram skatītājam ir pietiekoši bagāta, katrs var pats interpretēt, kas notiek šausminošajās epizodēs.
Nobeigumā - uzskatu, ka filmas tēma - Černobiļa, kas ir bijusi reāla traģēdija tik daudzām ģimenēm, ir pārlieku sensitīva un neētiska, lai par to veidotu briesmu filmu. Iespējams, tā atstās labu iespaidu uz daudziem šausmu filmu cienītājiem, taču man tēma šķita pārlieku jūtīga, lai par to uzņemtu šāda veida kino.
Oriģinālais nosaukums: Chernobyl Diaries
Žanrs: šausmu filma
Filmas garums: 86 min.
Režisors: Bradley Parker
Producents: Rob Cowan, Broderick Johnson u.c.
Scenārija autors: Shane Van Dyke, Carey Van Dyke
Mūzika: Diego Stocco
Lomās: Jesse McCartney, Jonathan Sadowski, Olivia Dudley
Gads: ASV (2012)
Oriģinālā valoda: angļu
Latvijas kinoteātros no 25.05.2012
Vecuma ierobežojums: 16+ Līdz 16 g.v.- neiesakām
Foto: Kadrs no filmas "Černobiļas dienasgrāmatas". Publicitātes foto