Sestdiena, 02.Marts 2024. » Vārdadienas svin: Luīze, Laila, Lavīze;

Baltijas integrācijas ministri sadarbosies reemigrācijas sfērā

Ainārs Leijējs, 29.06.2007. 16:40 | komentāri (1)

Pēdējos 15 gados pirmā Baltijas valstu integrācijas ministru tikšanās 28. un 29.jūnijā norisinās Rīgā. Tās laikā ir tapis skaidrs, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir daudz kopīgu problēmu, kuru risināšana turpmāk notiks savstarpēji sadarbojoties.
Baltijas integrācijas ministri sadarbosies reemigrācijas sfērā
“Mēs sapratām, ka mums vairākas problēmas ir kopīgas”, sacīja Igaunijas iedzīvotāju un etnisko attiecību ministre Urve Palo. Arī Latvijas īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns atzina, ka tikšanās esot parādījusi, ka valstīs vienlaicīgi noris darbs pie vienām un tām pašām problēmām. Lietuvas Mazākumtautību un ārvalstīs dzīvojošo lietuviešu departamenta direktors Antanas Petrauskas izteicās, ka šādai tikšanās reizei bija jānotiek jau krietni agrāk.

Par aktuālāko kopīgo problēmu tika atzīts reemigrācijas jautājums - kā panākt, lai izbraukušie cilvēki atgriežas atpakaļ dzimtenē. “Darba spēka aizplūšanas problēma ir aktuāla visās trīs Baltijas valstīs,” skaidroja O. Kastēns. Viņš sacīja, ka reemigrācijas dokumenti, ar kuriem strādā valstis, tiks tulkoti, lai visas trīs puses ar tiem varētu iepazīties. O. Kastēns informēja, ka Latvija un Lietuva ir tikušas tālāk, risinot šo jautājumu, jo Igaunijā tikai tagad valdība ir nolēmusi ķerties pie šīs problēmas pārvarēšanas. Ministrs izteica cerību, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts varēs paņemt labāko no pārējo valstu izdarītā.

A. Petrauskas informēja, ka ir uzlūdzis abus kolēģus rudens sākumā piedalīties Viļņas konferencē. Tajā spriedīs par ilglaicīgu stratēģiju jautājumā par no Lietuvas aizbraukušajiem iedzīvotājiem. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu kopīgais mērķis ir aicināt izbraukušos atpakaļ un panākt, lai cilvēki nebrauc projām. U. Palo skaidroja, ka Igaunijā būs jauna integrācijas porgramma, kura veicinās reemigrāciju. Viņa uzsvēra, ka velosipēds nav jāizgudro no jauna, bet gan jāizmanto starpvalstu sadarbība.

Preses konferencē U. Palo nācās arī atbildēt uz jautājumiem par Bronzas kareivja novākšanas atstātajām sekām uz integrāciju un izglītības reformas ieviešanu. “Piecpadsmit gadus neviens nerunāja par integrācijas svarīgumu,” to kā sliktu Igaunijas iekšpolitikas faktoru atzina ministre. Viņa informēja, ka augustā notiks aptauja, kurā 1500 cilvēki pastāstīs, kā viņi jūtas pēc šī pieminekļa pārvietošanas un ko pēc viņu domām vajadzētu darīt tālāk. U. Palo uzsvēra, ka ir jānostiprina neigauņu piederība Igaunijai.

Izglītības reformas, kas Latvijā notika jau 2004.gadā, ieviešana Igaunijā sāksies šā gada rudenī. Tā būs pakāpeniska un notiks “soli pa solim”, skaidroja U. Palo. Katru gadu igauņu valodā sāks mācīt vienu mācību priekšmetu. Šogad tā būs literatūra, bet nākošgad jau civilzinības.

A. Petrauskas pateicās par lietuviešu minoritātes labo situāciju Latvijā un Igaunijā. Viņam ir prieks par Lietuviešu vidusskolu Latvijā, kur lietuviešu bērniem ir iespēja mācīties savā etniskajā valodā. Ministrs apliecināja, ka arī viņa valsts ir gatava atbalstīt latviešu diasporu Lietuvā.

Baltijas valstu intergācijas ministru tikšanās “varētu būt kā minimums reizi gadā, bet ja būs nepieciešamība, tad varbūt arī biežāk”, informēja O. Kastēns. Arī U. Palo atzina, ka šī ir pirmā Baltijas valstu integrācijas procesa vadītāju tikšanās, bet ne pēdējā.
Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV