Ar Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu folkloras kopa „Atštaukas” ir sarūpējušas Ielīgošanas programmu, piedāvājot zāļu skolā iepazīt īstenās Jāņu zāles un to dziedinošo spēku. Kā vēsta folkloras pazinēji, atsevišķiem augiem plūkšanas laiks bija dažāds. Jāņu zāļu galvenais iedarbības spēks slēpjas cilvēku pārliecībā. Tomēr ir arī tādas zāles, kurās atrodamas aktīvas dziednieciskas vielas - kā buldurenes, rubatenes, deviņvīru spēks, retējumi u.c.
Folkloras centra pagalmā uzstāsies Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra kolektīvi, dažādas etīdes no izrādēm izspēlēs Liepājas Tautas teātris, koncertu sniegs vokālā grupa „Gaismiņa”. Īpašs viesis būs Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, kā arī Liepājas folkloras kopas. Uz sadancošanos aicinās Rucavas danču klubs „Paurupe”.
Vasaras saulgriežu neatņemama sastāvdaļa ir ugunskurs. Jāņuguns ir bijusi plaši pazīstama Austrumeiropā un citās Eiropas daļās - no skandināvu zemēm līdz Francijai, Spānijai, Itālijai, Īrijai un Grieķijai - tādēļ to var uzskatīt par ļoti senu, no indoeiropiešu tautu kopienas laikiem mantotu tradīciju. Jāņuguns simbolika ir galvenokārt saistīta ar saules aizstāšanu uz mirkli, kad saule atkal uzlec. Jāņuguns ir šķīsta, veicina veselību un auglību, tāpēc izveidojusies tradīcija lekt pāri ugunskuram.
Jāņu nakts ir maģijas un brīnumu pilna. Ne velti cieši līdz mūsdienām saglabājušies nostāsti par papardes ziedu, ko tikai retajam laimējies ieraudzīt. Šo ziedu, kas zied sidraba, zelta, dimanta ziediņiem, meklēt gājuši, cerot iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. Papardes ziedu sargā ļauni gari un zvēri, kas, papardes ziedam plaukstot, kauks un biedēs, tāpēc zieda meklēšanu folkloras kopa „Atštaukas” atstās katra paša ziņā.