Ceturtdiena, 05.Decembris 2024. » Vārdadienas svin: Sabīne, Sarma, Klaudijs;

Siguldas astoņsimtsgades svētki un oriģināluzvedums brīvā dabā „Sateseles zelts”

Ivars Tontegode, 13.08.2007. 17:00 | komentāri (1)

Ierodamies Siguldas pilsdrupu estrādē. Vai nu ļaužu un daudzo prožektoru dēļ, bet ķermeni pārņem tāda maģiska nerealitāte. Mēs ieejam pa vārtiem pils pagalmā un pretī mums ziedu un laternu aleja un galā tāda pasakaina muižiņa, tik milzu spieķīši- Siguldas simboliņi, padara šo vidi par Disnejlandi. Jā - ir nerealitāte.
Siguldas astoņsimtsgades svētki un oriģināluzvedums brīvā dabā „Sateseles zelts”

Galerijas:

Uzvedums jau ir sācies un skaņa viltīgi mūs māna. Tā lido no viena stūra uz otru, pa vidu atsitās un uzbrūk mums no jauna. Vēl pēdējie vārti sabrukušajā pils mūrī un mēs nokļūstam estrādē. Viss ir izgaismots ar milzu spuldzēm un ļaudis ir kā biezs. Pretī mums uz skatuves paveras iespaidīgas dekorācijas, pils vaļņi vairākos stāvos. Uz mūriem stāv kareivji. Mēs ātri steidzam apsēsties un atrodam arī brīvas vietas. Pār manu galvu slīd milzu ceļamkrāns ar kameru tas galā. Grandiozitāte. Šeit tiešam viss ir nostrādāts. Pat operatori, kuri ložņā ap skatuvi kā bites, ir ietērpti mūku tērpos.

Šo iestudējumu ir radījuši ļoti spēcīgi cilvēki. Libreta autore ir Inga Ābele, komponists Mārtiņš Brauns. Uzveduma režisore - Mirdza Zīvere, horeogrāfs - bijušais siguldietis Agris Daņiļēvičs, scenogrāfs Elmars gaigalnieks. Un kopā ar profesionāļiem vēl šeit piedalās Siguldas kori, deju kolektīvi „Vizbulīte”, „Gundega”, ”Zeperi” un folkloras kopa „Senleja”, kura, manuprāt, ir ļoti spēcīgs akcents šai brīnišķīgajā uzvedumā. Bet nu par visu kopā.

Stāsts ir par mīlestību, par vispārcilvēciskāko mīlestību, kurā iekļaujas savas zemes mīlestība, savu ļaužu mīlestība un savas sievietes mīlestība. Motīvs ir meklēts no Siguldas vēstures, bet darbība un notikumi atsaucas uz visu mūsu tautu.

Galvenie vokāli ir tiešam spēcīgi un katrs kā personība. Burves Kurge lomu atveido dziedātāja Anžella Goba. Viņa ir starp šo un dievu pasauli. Viņa visas lugas garumā aizstāv tautiešus no ļaunuma. Viņai ir viedoklis, kuru tā pauž.

I.Busulis un Z.Muktupāvels ir divu ļauno spēku - iekarotāju tēli. Intars ir krievs un Muktupāvels ir vācietis. Viņu dziedājums ir ļoti uzjautrinošs, jo dziesmas tekstā dominē tikai vārdi „tas maņ patīk, šeit maņ patīk... ja, ja, das ist gut!” Veiksmīgi ir panākts šo divu iekarotāju līdzība, ne uzvedībā, bet gan domāšanā. Busulis ir pavisam burvīgs krievs, kā izspļauts. Prieks uz viņu skatītes, blakus tam brīnišķīga balināta būtne, kura aizmigusi solārijā. Sarafāns gaišzils, kažokādas, uh, riktīgi šarmanti.

Vēl ir pozitīvais varonis Normunds Rutulis - Varonis, kurš šoreiz ir diezgan pārliecinošs. Viņš var patikt, nepatikt, bet šoreiz nav slikti.

Vēl ir arī derdzīgais līžņa, kristiešu liekulis, kura prototips varētu būt Indriķis, jo gribam vai nē, Indriķa hronika ir tikai propagandas materiāls ar krustnešu veiksmju atskaiti, kā galveno. Nu un šo lomu ir uzņēmies Niks Matvejevs.

Jā, uzvedums runā par nopietnām lietām. Par reliģiju sadursmēm. Ļaužu dažādo pasaules uztveri. Un mīļie, nekas nav mainījies. Tā pat kā Mika Matvejeva attēlotais mūks sola laimi, prieku, bet atnes postu un nāvi. Tāpat, tagad aiz liekulīgām cilvēkmīlestības maskām tiek pastrādātas nelietības, iekarotas zemes, paverdzinātas tautas.

Blīvums ir iespaidīgs. Vienlaikus uz skatuves ir gan bērni, gan improvizēti kareivji, katrs savu uznācienu izdara perfekti. Dzirnu specvienības puiši ir atkal graujoši. Dejotājas ir tik valdzinošas, savos stilizētajos, senajos tērpos kārdina ar saviem lēcieniem. Un mēs ar fotogrāfu apskurbuši baudām visu - deju, ideālo ķermeņu burvību, horeogrāfiju. Viss ir izcili. Un beigās, kad notiek Rutuļa laulības un viņu sveikt ierodas lībieši, es gandrīz nokrītu no krēsla. Pār visu estrādi atskan burvīga senā mūzika, kuru izpilda folkopa „Senleja”. „Senlejas” sastāvā es pamanu puišus no grupas „Auļi” un, protams, Staltu junioru. Spēcīgi. Bet, kad improvizēti sāk nākt un sveikt Rutuli - simbolisko Siguldu visādi vietējās domes vīri un labākie siguldnieki, mēs pazūdam no šīs vietas. Vēl dzirdu vārdus no skatuves: „Bez mīlestības viss ir nieks ... !!”

Jau ir vēls, ir beidzies „Prāta vētras” koncerts un mēs dodamies uz Rīgu. Latvji jau steberē pa ielām un Sigulda ir pārvērtusies par “zombju” pilsētu. Braucot ārā no Siguldas, uz šosejas mūs visus ne pa jokam izbiedē tēls ar sarkani mirdzošām acīm, tas stopē mašīnas. Tiekot tam tuvāk, izrādās, ka tas ir puisis ar sarkaniem Sātana ragiem, kuros ir ievietotas spuldzītes. Jā, latvji, kāpēc jums biežāk patīk būt “zombjiem”?


» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV