Sestdiena, 02.Marts 2024. » Vārdadienas svin: Luīze, Laila, Lavīze;

Pētījums atklāj, ka vairākums Iedzīvotāju paši nevēlas nodot PET

Laura Krastiņa, 05.10.2010. 13:01

R.Ķīļa un G.Klāsona pētījums „Plastmasas pudeļu savākšana – Latvijas iedzīvotāju attieksme un rīcība" atklāja, ka puse iedzīvotāju nevēlas nodot PET tam paredzētos speciālos savākšanas punktos. Samaksājot augstāku cenu par dzērienu jeb tā saukto depozītmaksu, iedzīvotāji uzskata, ka tādējādi jau būtu norēķinājušies par tukšās taras savākšanu un nevēlas veikt papildu aktivitātes, piemēram, nest nodot pudeles tam paredzētās vietās – atzina 49 % aptaujāto, 16 % nebija viedokļa, bet 35 % tam nepiekrita. Ieviešot PET depozītsistēmu, visdrīzāk tas būtu īslaicīgs risinājums, pie tam ar būtiskiem negatīviem „blakusefektiem", uzskata pētījuma autori.
Pētījums atklāj, ka vairākums Iedzīvotāju paši nevēlas nodot PET

Antropologa Roberta Ķīļa un sociologa Ginta Klāsona pētījums „Plastmasas pudeļu savākšana – Latvijas iedzīvotāju attieksme un rīcība" tika veikts pēc Latvijas Alus un dzērienu iepakojumu savienības pasūtījuma. Pētījuma ietvaros tika veiktas 2 kvantitatīvās aptaujas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, ko veica Analītisko pētījumu un stratēģijas laboratorija un SKDS, kā arī divas minigrupu diskusijas – viena vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem un otra vecuma grupā no 25 līdz 50 gadiem.

Pētījumā atklājās sabiedrības „dubultmorāle", jo, no vienas puses, 93% iedzīvotāju atzina, ka viņus uztrauc apkārtējās vides tīrība, tai pat laikā gandrīz puse aptaujāto – 49% atzīst, ka nevēlas nest nodot PET tam speciāli paredzētās vietās, jo uzskata, ka, samaksājot augstāku maksu par dzērienu, jau būtu norēķinājušies par tukšās taras savākšanu. Šim apgalvojumam pilnībā piekrīt 20%, drīzāk piekrīt 29%, nemaz nepiekrīt 15%, drīzāk nepiekrīt 20%, nav viedokļa – 16% aptaujāto.
R.Ķīlis: „Ja tiks ieviesta PET depozīta sistēma, tai varētu būt arī „blakusefekti"! Kā liecina pētījums – fakts, ka produkcijas cenas palielinājums iekļautu samaksu par PET depozīta sistēmu, daļai pircēju būtu kā apliecinājums, ka par pudeles izmešanu dabā viņi jau ir samaksājuši (tā uzskatītu 49% iedzīvotāju!!!). Tādējādi šāda sistēma varētu būt ne tikai neefektīva, bet pat negatīvu ietekmi izraisoša – pērkot dārgāku produktu, patērētāji uzskatītu, ka tādējādi maksā par tukšas taras savākšanu un pārstrādi, un tas kalpotu kā vēl viens „attaisnojums" PET pudeļu izmešanai dabā."

Pētot cilvēku personīgo un viņu ģimenes locekļu rīcību, tika noskaidrots, ka 17 % aptaujāto atzīst, ka reizēm izmet PET pudeles dabā (83% apgalvo, ka nedara to nekad). Savukārt 6% aptaujāto uzskata, ka izmesta PET pudele nerada kaitējumu videi (94% atzīst, ka rada kaitējumu).
Visvairāk PET pudeles dabā mēdz izmest respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 41% atzina, ka reizēm izmet PET pudeles dabā, arī 25 līdz 34 gadīgie – 22%, kā arī tie, kuri dzērienus PET pudelēs iegādājas vismaz reizi nedēļā – 23%. Savukārt PET nekad neizmetot dabā 65 – 74 gadīgie (98% apgalvo, ka nekad neizmet PET pudeles dabā) un tie, kuri dzērienus PET pudelēs iegādājas reizi vai dažas reizes pusgadā (96%) vai retāk (95%).

Atbildot uz jautājumu, kādi stimuli cilvēkus motivētu neizmest PET dabā, tika noskaidrots, ka tikai 3% finansiāls stimuls liekas pietiekoša motivācija. Pārējie respondenti atzina, ka viņus motivētu dažādu stimulu kombinācija: vairāk informācijas par PET nodarīto kaitīgumu videi, papildu PET nodošanas vietas un monetārie stimuli. Turklāt finansiālajam stimulam jābūt pietiekoši lielam, bet tas savukārt ievērojami sadārdzinātu dzērienu cenas veikalos.
Atbildot uz jautājumu, cik liela samaksa par tukšās pudeles nodošanu Jūs motivētu to nodot speciālās vietās, visbiežāk tika minēti 5 – 10 santīmi, kas būtu 10-14% no dzēriena cenas veikalā. Pie tam – jo zemāka dzēriena veikala cena, jo lielāka nodošanu motivējošā summa.
R.Ķīlis secina, ka „depozīta sistēma visdrīzāk būtu īslaicīgs risinājums! Kā liecina pētījuma dati, tikai finansiāli stimuli motivē ļoti nelielu sabiedrības daļu – 3%, kas nozīmē, ka šādas sistēmas ieviešanas efektivitāte būtu neliela, salīdzinot ar izmaksām tās ieviešanai. Pie tam novērojams, ka finansiāli stimuli vairāk motivē maksātnespējīgāko sabiedrības daļu, kas visdrīzāk nozīmē to, ka, ieviešot depozīta sistēmu un paaugstinot produkcijas cenu, tās patēriņš samazinātos. Savukārt maksātspējīgāko sabiedrības daļu paredzētie finansiālie stimuli nemotivētu nemaz vai būtu neliels motivators."

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV