Piektdiena, 01.Marts 2024. » Vārdadienas svin: Ilgvars, Ivars;

Par ienākumiem Īrijā iedzīvotājiem var nākties piemaksāt 5% ienākumu nodokli Latvijā

LETA, 16.01.2008. 13:47

Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%. Ja par Latvijas iedzīvotāja gūtajiem ienākumiem Īrijā ieturēts nodoklis pēc 20% likmes, tad fiziskajai personai vispārējā gadījumā, deklarējot ienākumus Latvijā, ir jāpiemaksā nodokļa starpība 5% apmērā.
Gadījumos, ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, vai pārsniedz to un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar šīs citas valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, tad Latvijā nodoklis no ārvalstī saņemtā ienākuma nav jāmaksā.

Savukārt, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātais pēc Latvijas normatīvajiem aktiem, tad nodokļa maksātājs piemaksā starpību. Ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta.

Ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 42% likmes, tad šai fiziskajai personai, deklarējot ienākumu Latvijā, netiks atmaksāts Īrijā samaksātais nodoklis.

Latvijas vēstniecība Īrijā aicina Īrijā strādājošos domāt par nodokļu nomaksas jautājumiem un, informējot par abās valstīs noteikto nodokļu maksāšanas kārtību, atgādina, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

Ja starp valstīm, kā tas ir starp Latviju un Īriju, ir noslēgts starpvalstu līgums, kas paredz nodokļu aplikšanas kārtību, kas atšķiras no likumā noteiktās kārtības, piemērojamas šī starpvalstu līguma normas.

Starp Latviju un Īriju 1997.gada novembrī tika noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem, kas arī definē personas, uz kurām konvencija attiecas, - līgumslēdzējas valsts rezidentiem.

Par līgumslēdzējas valsts rezidentu uzskatāma jebkura personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju. Šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.

Ja fiziskā persona ir abu līgumslēdzēju valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādi: šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta. Ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības jeb vitālo interešu centrs.

Gadījumā, ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme.

Ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona. Ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, tad līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Vēstniecībā aģentūru LETA informēja, ka jēdziens "rezidents" ir ļoti svarīgs, jo nosaka, kurā valstī ir jāmaksā nodokļi. No tā ir atkarīga nodokļu aplikšanas kārtība.

Gadījumā, ja Latvijas pilsonis ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi Īrijā, viņu var uzskatīt par Īrijas rezidentu nodokļu vajadzībām. Gadījumā, ja Īrijā strādājošam Latvijas pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Īrijā, viņš automātiski tiek uzskatīts par Īrijas rezidentu.

Taču gadījumos, ja Īrijā strādājošam Latvijas pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā, bet viņš ilgstoši dzīvo un strādā Īrijā, tā uzskatāma par personu, kurai ir pastāvīga dzīvesvieta abās valstīs. Šajā gadījumā rezidenta statusu Īrijā var pierādīt ciešas ekonomiskas attiecības ar Īriju, kuras var apliecināt, uzrādot Īrijā izsniegto formu par Īrijā nomaksātiem nodokļiem un izziņu no Īrijas institūcijām par to, ka persona ir Īrijas rezidents. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo dokumentu izpratnē par rezidentu tiek uzskatīta persona, kura uzturas valstī vairāk par 183 dienām gadā.

Latvijas rezidenti - fiziskas personas - par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja - ārvalstu nodokļa maksātāja - labā ārpus Latvijas, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju. Tās iesniegšana nav saistīta ar pilsonību, bet gan ar fiziskās personas rezidences statusu. Deklarācija ir jāiesniedz Latvijas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumus ārvalstīs.

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu.

Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas rezidentiem ir jāsniedz deklarācija VID.

Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.

Vēstniecībā norāda, ka ir svarīgi zināt, ka personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturoties ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas faktiskās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, lai ziņas tiktu iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

Par savas dzīvesvietas adreses maiņu var paziņot, ierodoties Latvijas vēstniecības Dublinā Konsulārajā nodaļā ar pasi un uzrakstot attiecīgu iesniegumu.

Arī VID vēstniecību informējis, ka gadījumā, ja fiziskai personai mainās rezidences statuss, proti, dzīvesvietas valsts, VID teritoriālajai iestādei ir jāsniedz informācija un nepieciešamības gadījumā jānodrošina dokumentārs apliecinājums rezidences statusa maiņai.
Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV