Oficiālā anotācija:
Bobijs Grīns ir atteicies no savas pagātnes un ģimenes aroda, viņš vada leģendāro krieviem piederošo Bruklinas naktsklubu "El Caribe". Viņš ir nomainījis uzvārdu un slēpj agrāko saistību ar virkni Ņujorkas policistu. Katra nakts Bobijam ir uzdzīve draugu un klientu sabiedrībā vai arī kopā ar apburošo puertorikāņu draudzeni Amandu.
Taču ir 1988. gads, un Ņujorkā plašumā vēršas narkotiku tirdzniecība. Bobijs cenšas saglabāt draudzīgu distanci ar krievu gangsteri, kurš strādā viņa klubā, turklāt ir nonācis Bobija brāļa Džozefa, daudzsološa Ņujorkas policista, un tēva, leģendāra policijas priekšnieka vietnieka, redzeslokā.
Recenzija:
"Mums pieder nakts" stāsta par diviem brāļiem, kas ir policistu ģimenes atvases. Viens no viņiem seko ģimenes tradīcijām, bet otrs izvēlas kriminālās pasaules neceļus. Ģimenes "melnā avs" ir naktskluba īpašnieks un nešķiet, ka garām palaistā policista karjera viņam liktos pārāk liels zaudējums. Viņam ir klubs, meitenes, narkotikas un sava filozofija, kas visu saliek savās vietās un nomierina sirds apziņu. Tā kā kriminālais "bračka" nelieto savu pilno uzvārdu, tad amata brāļiem narko dīleriem nerodas aizdomas par viņa ģimenes saitēm. Sagadās tā, ka kriminālā pasaule un likumi noved abus brāļus nopietnas dilemmas priekšā...
Iecere izspēlēt emocionālo konfliktu, kas rodas, kad krustojas divas savstarpēji pretējas vērtību sistēmas iemiesotas abu brāļu tēlos, manuprāt, ir labu labā, bet diemžēl izpildījums šo ideju realizē visai pavāji. Varoņu raksturi un darbības neatšķiras no simtiem citu šāda žanra filmu varoņiem un viss notiek kā labi pazīstamos seriālos, pēc formulām un absolūti bez pārsteigumiem. Melns ir melns un balts ir balts, emocijas tā arī paliek ieceres līmenī. Tāpat kā latīņamerikāņu ziepju operās var prognozēt, teju visus notikumus, tā arī šajā filmā ir skaidrs, kurš dzīvos un kurš mirs, pārāk daudz nodevu filmas žanram kā tādam, bez svaigām atkāpēm, kaut kā jauna.
Šī, manuprāt, ir viena no tām filmām par kuru ir grūti noformulēt kaut cik konkrētu viedokli. Tā neliek spiegt no sajūsmas un arī nav tik slikta, lai to nolīdzinātu līdz ar zemi, tātad kaut kas pa vidu. Netrūkst tīri baudāmas vietas un pāris ainās parādās kaut kas iedvesmai līdzīgs, bet kopumā tas nespēj izglābt filmu, jo nejēdzības un paviršība ņem virsroku. Pēc septiņiem gadiem, kuri šķir šo filmu no iepriekšējā režisora Džeimsa Greja veikuma gribētos sagaidīt ko vairāk, jo filmas tēmas un pat aktieri kopš 1994. gada "Mazās Odesas" atkārtojas un liekas, ka ideju strautiņš sāk apsīkt un absolūtā paredzamība garlaiko.
Režisors: James Gray
Lomās Vakins Fīnikss, Marks Valbergs, Eva Mendesa un Roberts Duvāls.
Mājas lapa:http://www.sonypictures.com/movies/weownthenight/
