Oficiālā anotācija:
Pieci ņujorkieši rīko ballīti. Vakara jautrību pēkšņi pārtrauc gigantiska nezvēra uzbrukums lielpilsētai. Ballītes viesiem izdodas nofilmēt notiekošo ar videokameras palīdzību. Nofilmētais materiāls ir liecība par viņu centieniem palikt dzīviem - sirreāls un šausminošs viņu dzīves mirklis.
Recenzija:
Vēl viena filma, kurai pamatīgi, līdzekļi ieguldīti reklāmas kampaņā, publicitātē. Ko tāds troksnis? Kas ir šī filma? Būtībā filma pārstāstāma vienā teikumā - pāris cilvēciņi ballējas, tad pilsētā iebrūk Nezvērs un visi bēg kā nu kurš māk. Blīkš blākš! Aāaaa! Ūūuuu! Gluži kā retro komiksos un pirmajās šausmu filmās, kur monstrus tēlo gumijas lelles...
Šķiet, viss kārtējo reizi notiek pēc principa populārs - tāpēc medijos, nevis medijos tāpēc, ka populārs. Lai nu kā, šķiet, interese mākslīgi vai dabiski radīta, tomēr par šo filmu ir. Kas ir nezvērs? Kas vēl notiks bez pamatīga grautiņa Ņujorkā, protams? Veidotājiem ir pieticis prāta uzkurināt noslēpumaino atmosfēru, jo vēl viens Kingkongs, Godzilla jau ož pēc kaut kā ieskābuša. Tomēr grozies kā gribi, manuprāt, tā ir vēl viena iepriekšminēto filmu motīvu reinkarnācija 2008. gada versijā. (Slepenā formula izskatās šadi: "Godzilla"+"Blēras raganas"="Nezvērs")
"Nezvērs" ieturēts vienā stilistikā - viss nofilmēts it kā ar amatieru kinokameru (atcerieties "Blēras raganas"), lai radītu realitātes un līdzi pārdzīvojuma efektu. Ideja jau nav slikta, bet, manuprāt, tā realitātes sajūta tiek forsēta tik pārspīlēti, ka pēc kameras raustīšanas un zibināšanas vienā laidā, apnīk un velk uz jūras slimību. Laikam jau tā tiek uzskatīta par filmas "rozīnīti". Man gan tas liekas tā kā par maz jeb tieši otrādi - stipri par daudz.
Filma iesākas visai netipiski šāda veida produktiem, bet tālāk viss seko ierastai shēmai - spriedzes momentam seko brīdis atelpas, kurā filmas varoņi - jauniešu grupiņa, tiek galā ar stresu kā nu māk, risina attiecības un zaudē kontroli, tad atkal kratās kamera, visi kliedz, brūk mājas, šķīst orgāni. Neatceros nevienu no pēdējā laika filmām, kas būtu tik sasodīti garlaicīga, trula un vienveidīga. Ja jums pietiek ar to, ka visas filmas garumā tiek kratīta kamera un notiek pilnīgs "bezpriģels", tad tā ir filma jums.
Par šausmu filmu to vispār kauns nosaukt, jo tad jau jebkuras ziņas no pasaules karstajiem punktiem var kļūt par šausmu filmu. Nez no kurienes uzklīdušais monstrs, kas plosās pilsētā jau tā ir pārāk daudz ekspluatēts tēls. Pat to nevar izdarīt, lai tas būtu vizuāli iespaidīgi.
Nekādi ar super tehnoloģijām apgādātie ekrāni un skaņu iekārtas nespēj izglābt filmu no pilnīga bezsaturīguma. Pēc pāris kadriem ir pilnīgi vienalga, kas notiks ar filmas varoņiem, kāds tuvumā izskatīsies monstrs utt. Garām paslīd juceklīgas ainas un TAS ir galā. Vēl viens kino veidojums, kas liekas ražots kaut kādā slepenā fabrikā, kas darbojas pēc mehāniskiem, nevis radošiem principiem. Ja jau tam bija jāizskatās kā privātam mājas video, tad tas tā arī izskatās un interesanti šādi video parasti ir tikai tiem, kas tajos piedalās.
Aktieri nav īpaši atpazīstami un šī nudien nav tā labāka filma, kur izpausties, jo sižets liek atkārtot oh my god! oh my god! desmit reizes pēc kārtas un dialogi ir patiesi stulbi. Kāds nokrīt beigts, kāds pajautā vai šim viss ok, nē nav. Visi skrien tālāk. Fantastiski!
Nepamet jancīga sajūta, ka daļai ASV iedzīvotāju kaut kas nav īsti kārtībā ar psihi, jo pēc visām katastrofām, kuras nemaz tik nesen notikušas realitātē (11. Septembris, Karš Irākā, viesuļvētra "Katrīna") tik ātri pārvēršas no īstiem notikumiem par izklaidi. Savdabīga terapija? Katrā gadījumā Ņujorkas postīšana un kā skudras bēgoši cilvēki nemaz nav nekas tik nereāls. Varbūt izklausās pēc moralizēšanas, jo galu galā tā taču ir tikai kārtējā izklaides filmiņa ar jēgu zirņa lielumā un pāris banalitātēm pa virsu.
Lomās: Michael Stahl-David, Odet Jasmin, Mike Vogel, Lizzy Kaplan
Režisors: Matt Reeves
Producenti: J.J. Abrams, Bryan Burk
Mājas lapa: http://www.cloverfieldmovie.com
